Par drošu, veselīgu un sociāli iekļaujošu jauno novadu

Partijas “Kuldīgas novadam” 18. februāra sarunu vakaru ievadīja Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, informējot, ka tikko notikušajā Eiropas Reģionu komitejā diskutēts par sociālā darba izaicinājumiem – kā padarīt sociālo darba speciālistus par prestižu profesiju, ko ar interesi izvēlētos jauni cilvēki. Arī Kuldīgas novadā sastopamies ar paaudžu nomaiņu Sociālajā dienestā, nav viegli atrast jaunus profesionāļus un entuziastus. Kā viens no risinājumiem varētu būt pašvaldības stipendija tiem, kas vēlas iegūt augstāko izglītību sociālā darba jomā.

Sociālās jomas profesionāļi – Kuldīgas novada Sociālā dienesta jaunā vadītāja Sarmīte Segliņa, līdzšinējā vadītāja Maruta Jautaiķe un speciāliste Vineta Brūdere-Sedliņa – biedriem izklāstīja savu redzējumu par vienotu pieeju sociālajiem pakalpojumiem un pabalstiem jaunveidojamajā novadā. Pēdējos četros gados izveidoti jauni un iedzīvotājus atbalstoši pakalpojumi, piemēram, sadarbībā ar “Latvijas Samariešu apvienību” attīstīts aprūpes mājās pakalpojums senioriem gan pilsētā, gan visos lauku pagastos, izveidots senioru dienas centrs, radīts mūsdienīgs pansionāts “Kuldīgas slimnīcā”, līdzšinējais pašvaldības pansionāts “Venta” turpina sekmīgi darboties “Latvijas Sarkanā krusta” paspārnē. Sociālo, izglītības un kultūras lietu komitejas vadītāja Baiba Mikāla uzsvēra, ka jāturpina attīstīt pakalpojumu daudzveidība un labā sadarbība ar nevalstisko sektoru, kas spēj pakalpojumus sniegt jaunā un mūsdienu prasībām atbilstošā kvalitātē. Tāpat, B. Mikālas ieskatā, tuvākajos gados būs daudz darba, lai mazinātu vardarbību ģimenēs un uzlabotu jauniešu psihoemocionālo veselību.

Inga Bērziņa informēja, ka pašvaldībai būs jālemj, kam uzticēt ikdienā apkalpot  projektā “Kurzeme visiem” izveidoto dienas centru Kuldīgā (ar plašu pakalpojumu grozu) un grupu dzīvokļus Kuldīgā un Skrundas pusē. 

Dace Priede aicināja domāt par jauna pansionāta izveidi, piemēram, Alsungas pusē, jo, tā kā sabiedrība noveco, vajadzība pēc profesionālas aprūpes pieaug. Baiba Mikāla ierosināja domāt arī par privātā investora piesaisti pansijas izveidei. Nellija Kleinberga informēja par situāciju sociālajā jomā Skrundas novadā, aicinot nākotnē gādāt par investīcijām Valtaiķu pansionātā un Skrundas veselības centrā.

Vēl partijas biedri rosināja izvērtēt pakalpojumus: mājoklis ar atbalstu (ģimenēm, senioriem u. c.), sociālie pakalpojumu centri pagastos (ar veļas mazgāšanas iespēju, dušu, patvēruma istabiņām un satikšanās telpu jaunām māmiņām, senioriem u. c.), ģimenes asistenta pakalpojums, krīzes audžuģimenes pakalpojums u.c.

SIA “Kuldīgas slimnīca” valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds informēja, ka valde sadarbībā ar pašvaldību strādā, lai saglabātu un attīstītu mūsu slimnīcu. Inga Bērziņa uzsvēra, ka lielas pūles būs jāiegulda, lai tuvākajos gados plānotās Eiropas Savienības investīcijas piesaistītu Kuldīgas slimnīcas pakalpojumu modernizācijai. Jauno ārstu un medicīnas māsu piesaistei uzsākta pašvaldības stipendiju programma, nepieciešams attīstīt dienesta dzīvokļu piedāvājums Kuldīgas pilsētā un arī privāto mājokļu tirgu, lai jaunie ārsti šeit iedzīvotos un paliktu darbā pie mums.

Nellija Kleinberga rosināja domāt par pašvaldības lielāku iesaisti ģimenes ārstu un ambulatoro pakalpojumu koordinācijā un labu speciālistu piesaistei. Tas noteikti nestu augļus iedzīvotājiem vajadzīgu speciālistu vizīšu nodrošināšanā tepat mūsu novadā. Noteikti saglabājams atbalsts ar pašvaldības telpām lauku ģimenes ārstiem.

Partijas biedri vienojās, ka jaunajā novadā jāveido vienota Pašvaldības policija, iesaistot esošos darbiniekus un resursus, kā arī piesaistot jaunus speciālistus. Nepieciešams izveidot atskurbšanas pakalpojuma centru. Jāatjauno un jāpapildina videonovērošanas sistēma Kuldīgā, Skrundā, Alsungā un pagastos, vairāk koncentrējoties uz kameru atjaunošanu, gan arī uzstādot jaunās automašīnu numuru noteikšanas kameras, saslēdzot visas kameras vienotā tīklā. Jāpapildina policijas autoparks, iegādājoties jaunu Pašvaldības policijas trafarēto, speciāli aprīkoto transportlīdzekli. Tāpat jāturpina licencētās makšķerēšanas kontrole Ventas upē, īpašu uzmanību pievēršot Ventas upes dabas lieguma zonas piegružošanas un izbraukāšanas (kvadracikli, automašīnas) problēmai.

Nākamā tikšanās plānota 25. februārī, kad tiks spriests par uzņēmējdarbības attīstības un nodarbinātības veicināšanas jautājumiem.