Diskutē par labu izglītību, kultūru un sportu

Partijas “Kuldīgas novadam” biedri turpina jaunās programmas izstrādi, regulārās ceturtdienu vakaru diskusijās formulējot principus un idejas nākamajiem četriem gadiem jaunveidojamajam Kuldīgas novadam.

Pirmais sarunu vakars bija veltīts izglītības, kultūras un sporta tēmai. Gan skolu direktori Brigita Freija, Inese Astaševska, Guntra Buivida un Valda Gaure, gan partijas jauniešu pārstāvji bija vienisprātis, ka, tikai apvienojot spēkus – veidojot novadā  vienu spēcīgu vidusskolu ar jauniešu interesēm atbilstošu plašu satura piedāvājumu –, varam nākotnē piesaistīt vidusskolēnus jaunveidojamajam  Kuldīgas novadam. Reizē ar labu mācību satura piedāvājumu jādomā par sadzīves apstākļiem jauniešiem, kas nedzīvo Kuldīgas pilsētā. Viktors Gotfridsons un Nellija Kleinberga  ieteica izpētīt Tukuma un Saldus pašvaldības labās prakses piemērus šai jautājumā.

Tāpat biedri uzskata, ka pagastos jāsaglabā sākumskolas maksimāli tuvu lauku bērnu dzīvesvietai, vērtējot katru skolu un pagastu individuāli, pirms tiek pieņemts lēmums, vai konkrētā pagastā attīstāms piedāvājums 1.–3. klašu vai 1.–6. klašu grupā. Skolotājs Andris Lagzdiņš, kas iepriekš strādājis Basu pamatskolā, aicināja domāt par lauku skolu, kas varētu kalpot arī kā drošs patvērums bērniem, kuriem nav tik labvēlīgi mājas un ģimenes apstākļi. Ēdoles un Īvandes pagasta pārvaldes vadītāja Anda Upleja atbalstīja, ka Ēdoles pamatskolā nākotnē varētu tikt veidots internāts, jo jau šobrīd ir skolēni, kas līdzīgu iemeslu dēļ ik dienu mēro ceļu no Kuldīgas uz Ēdoles pamatskolu. Tāpat par šādu piedāvājumu  varētu domāt Nīkrācē, piebilda Nellija Kleinberga.

Kultūrā svarīga ir katra pagasta un pilsētas unikālā vērtība un vietējās tradīcijas, kas noteikti jāatbalsta un jāattīsta, biedri piekrita Dacei Reinkopai. Kā apvienot, iesaistīt un aizraut iedzīvotājus ar projekta “Kuldīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” idejām, kā iedot jaunu elpu novada amatiermākslai, kas pandēmijas apstākļos cieš no dīkstāves, kādi kultūras pasākumi būs iespējami nākamajos četros gados, kad epidemioloģiskā situācija visdrīzāk strauji neuzlabosies. Bijušo rūpniecības preču tirgu Piltenes ielā 25 veidot par digitālo inovāciju centru jeb nākotnes parku, kas piesaistītu visu paaudžu iedzīvotājus – uz to aicināja šīs idejas dedzīgs aizstāvis Artis Gustovskis. Tāpat jāturpina mūžizglītībā iesāktās aktivitātes – pašvaldības projektu konkurss pieaugušo izglītotājiem, mudināja Izglītības nodaļas speciāliste Una Lepse. Noteikti jāatbalsta aktīvie novada seniori, piemēram, Kuldīgas senioru skola var kalpot par iedvesmu citiem.

Kā attīstīt profesionālās ievirzes izglītības iespējas Skrundā un Alsungā, kādu sadarbības modeli veidot ar Kuldīgas mūzikas, mākslas un sporta skolām. E.Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas direktore Andra Zvejniece apliecināja, ka ir iepazinusies no publiski pieejamo informāciju par mūzikas izglītības iespējām Skrundā un Alsungā un ar prieku turpmāk strādātu kopā ar kolēģiem. Kuldīgas novada sporta skolas direktors Agris Kimbors aicināja domāt par esošo sporta bāzu atjaunošanas darbiem, sākot ar sporta nama Virkas ielā siltināšanu.

Labākie pārvaldības modeļi kultūrā un sportā jaunveidojamajā novadā tiks meklēti visu trīs novadu jomu speciālistu darba grupās, ko drīzumā organizēs pašvaldība. Nākamā tikšanās plānota pēc nedēļas, 18. februārī, kad tiks diskutēts par labklājības, drošības un veselības aprūpes jautājumiem.