Kristas Jansones runa debatēs

Dāmas un kungi, es vēlos ar jums runāt par trīs, manuprāt, ļoti svarīgām lietām – RADOŠUMU, PRIEKU un DROSMI.
RADOŠUMA jēdzienu šobrīd plaši lieto dažāda līmeņa kultūrpolitikas plānošanas dokumentos – Eiropas Savienība savas kultūras vadlīnijas nākamajam plānošanas periodam nosaukusi „Radošā Eiropa”, Latvijas Republikas Kultūras ministrija jauno nozares stratēģiju arī sakņo radošuma jēdzienā, saucot to par „Radošo Latviju”.

Arī Kuldīga ir radoša. Kuldīgā dzīvo radoši cilvēki, un notiek daudzveidīgi radoši procesi. Kuldīgas novada muzejs strādā pie jaunu, izzinošu un radošu ekspozīciju izstrādes. Kuldīgā tiek veidota Mākslinieku rezidence, Mākslas nams piedāvā saturīgas un augstvērtīgas izstādes. Vasarās Kuldīgu par lielisku vietu radošam darbam izvēlās gan Latvijas teātra jaunās cerības, gan Latvijas Mākslas akadēmijas studenti. Vasarā Pelču pilī tiek rīkota Starptautiskā fotogrāfijas vasaras skola (ISSP), kas pulcē talantus un pasniedzējus no visas pasaules. Kuldīgas foto dzīvi ik dienas bagātina Ilzes Gustovskas vadītā „Radošā fotodarbnīca”. Notiek daudzas formālas un neformālas radošas aktivitātes. Man liels prieks par rokdarbu kopu „Čaupe”, kas izveidojusies muzeja paspārnē. Šīs burvīgās dāmas vieno rokdarbu mīlestība, vēlme mācīties un prieks būt kopā. Arī dāvāt prieku citiem, ko gan tiešā, gan pārnestā nozīmē spilgti parāda kopas dalība projektā, kura rezultāts šobrīd redzam krāšņi tērptajos Kuldīgas Pilsētas laukuma kokos, kas priecē mūs visus.
Otrs manas uzrunas atslēgas vārda – PRIEKS! Ikdienas aizņemtībā – profesionālu un sadzīvisku pienākumu „vāveres ritenī” – mēs dažbrīd aizmirstam fiksēt prieku. Ar to es domāju pieķert sevi pie domas – „Man ir prieks!” Gan par lielām, gan mazām lietām. Kaut kā ļoti ātri pierodam pie tā, kā ir. Sākam to uztvert, kā kaut ko pašsaprotamu, neko īpašu. Kuldīga ir vieta, kas manī raisa prieku, jo man patīk te dzīvot, strādāt un audzināt savu meitu. Man patīk sakopta un skaista vide, un tas kā virs Ventas rumbas rītos lec saule un pavasarī zivis. Un vēl mani priecē tas, ka kopš vairs nedzīvoju lielpilsētā un esmu pārcēlusies atpakaļ uz Kuldīgu, man gandrīz nekad nav nācies veikalā pirkt dzeramā ūdens pudeles, jo pa krānu tek ļoti garšīgs un tīrs ūdens. Tādi mazi un lieli dzīves prieki!
Domāju, ka katram ir lietas, par kurām domājot, šķiet, ka tās varētu darīt labāk, vairāk, pareizāk. Te nu mēs atgriežamies pie trešā, manuprāt, svarīgā vārda – DROSME. Es aicinu jūs savu enerģiju un labās idejas netērēt virtuves sarunu purpināšanā, bet būt drosmīgiem, gataviem strādāt, uzņemties atbildību un aktīvi piedalīties sava novada pilnveidošanā.
Paldies par uzmanību!